Tā tad, kā parasti sēdēju pie PC un izdomāju, kko pameklēt googlee, nejauši uzgāju Lindas blogu, sāku lasīt, tik ideāls, nezināju, ka viņa ar tādu raksta, sapratu cik ļoti man viņas pietrūkst, tā ilgojos, vēlos, lai viss atkal būtu kā agrāk, smiekli, jautrība, negulētas naktis, kuras pavadījām stundām ilgi runājotie, ir tak vasara un mums tgd būtu jābūt kopā, bet nē, diemžēl tgd tas nav iespējams.. kad iedomājos pa Linduci tik skumji paliek, vakar sēdēju ar Henriju ārā un vērojām zvaigznes [bija tik ideāls zvaigžņu lietus], man visu laiku nāca galvā domas, kā mēs ar Lindu Austrijā sēdējām un skatijāmies zvaigznēs..- hmm paskat satrakojusies zvaigzne!! - nē tā ir lidmašīna... :) un tā visu vakaru, jo 20km atālumā bija Vīne un tur lidmašīnas nolaidās un pacēlās, visu laiku bija gaisā kustība..
Man tā Linducis pietrūkst, jūtos vainīga, ka mēs nepavadījām šo vasaru vairāk kopā.. biju pārāk aizņemta ar Henriju un sacensībās vienmēr ar Līgu braukāju kopa, vēl parasti ar Līgu un Henriju smējāmies pa Lindiņu.. tas bija nejauki, bet nebija jau ļauni domāts..
vēl piečkarēju Lindu un Jāņos nebiju ar viņu, piekritu atkal Henrijam laiku pavadīt ar viņu.. kaut Lindai biju jau tik sen apsolījusi..
Ceru, ka ar Linduciiti viss būs labi, un tā arī būs, tad mēs pavadīsim vairāk laika kopā..
Man ir tik daudz jauku piedzīvojumu un notikumu ar to mazo jaukumu kopāa..
